Šī lapa ir izdrukāta no LELB svētdienas skola
Interneta adrese:
http://www.svskola.lv/lv/?ct=palidzitaptsvsk&fu=read&id=62

Kāpēc vajag Svētdienas skolu?

    . . . Jo svētdienas skola ir ne tik daudz informācijas iegūšanas skola, bet vērtību skola. Tā ir skola, kurā šajā tik materiālistiski noskaņotajā laikmetā bērniem var tikt atklātas veselīgas kristietības garīgas un praktiskas vērtības, Kristus Gars . . .

„Reiz dzīvoja Kāmītis, kurš kopā ar savu draugu Trusīti dienām ilgi dārzā gulšņāja zem krūma.

Kādu dienu Kāmītis uzrunāja draugu: “Paklau, Trusīt, vai esi pamanījis, ka mēs tikai ēdam un guļam? Tas ir viss, ko mēs darām!”

Trusītis pavēra vienu aci un paskatījās uz Kāmīti.

“Kas tā par dzīvi – tikai ēst un gulēt! Kāda jēga šādai dzīvei?” Kāmītis satraukts turpināja.

Trusītis miegaini noņurdēja: “Jāaa…”

“Trusīt, vai tu mani vispār dzirdi?” Kāmītis draugu sapurināja.

“Jāaaa…” Trusītis vēlreiz izdvesa. “Kad būs pusdienas?”

Kopš tā brīža Kāmītis nolēma iet svētdienas skolā.”

 

Šis nelielais stāstiņš ilustrē, ka draudzes svētdienas skola ir ne tikai viena draudzes darba nozare līdzās citām, bet draudzes dzīves eksistenciāla sastāvdaļa, bez kuras darbošanās, attīstības, visa veida atbalsta no draudzes garīgās un laicīgās vadības, draudzes pastāvēšanas nākotne ir apdraudēta. Jo svētdienas skola ir ne tik daudz informācijas iegūšanas skola, bet vērtību skola. Tā ir skola, kurā šajā tik materiālistiski noskaņotajā laikmetā bērniem var tikt atklātas veselīgas kristietības garīgas un praktiskas vērtības, Kristus Gars,  no vienas puses, kā pretstats, bet, no citas, kā risinājums, izeja, metanoija no virziena, kas ir vērsts tikai uz sevi, savām vajadzībā, savu labumu, uz ņemšanu, patērēšanu, iegūšanu sev. Tāpēc svētdienas skolas uzdevums, no vienas puses, ir, protams, sniegt plašu un nopietnu ievadu Bībeles notikumos, no citas – kā šie notikumi uzrunā un ne tikai uzrunā, bet maina mūsu domāšanu un rīcību konkrētos bērna dzīves notikumos. Tas ir atslēgas punkts – vai Svētdienas skolā pieredzētais paliks tikai kā teorija, ko izmantot, augstākais, no visa pasargātajā un siltajā draudzes dzīves iekšpusē, vai arī tas spēs ielauzties bērnu ikdienā tā, ka bērns pats kļūst par šo jauno vērtību nesēju. Jo, kā ir sacījis kāds man tuvs teologs – īstais dievišķums atklājas patiesā cilvēcībā. Šo pašu ideju mēs pielietojām Kristīgās mācības 1.-3. klasei grāmatu veidošanā. Taču kristīgajai mācībai skolā, kas, neapšaubāmi ir ļoti svarīga un nepieciešama lieta, pietrūkst viena būtiska elementa – saite un saskarsme ar konkrētu draudzi, ar vietu un laiku, kurā Dieva pieskāriens, uzruna, iedvesma, kas ir cilvēku iekustinājusi, tagad var realizēties un attīstīties caur dievkalpojumiem, saskarsmi ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kalpošanu, apziņu, ka kristietība ir nevis tikai iemācāma un izprotama, bet gan dzīvē realizējama. Tieši tur slēpjas kristīgās ticības jēga – vai nu tā iziet no cilvēka, izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, vārdos, vai arī paliek kā daudz kas, ko mēs iemācāmies un tad aizmirstam. Svētdienas skola ir draudzes atvērtās durvis bērna personības padziļinājumam, atvērtībai, uzplaukšanai kristīgo vērtību un ticības virzienā. Es sacītu, ka kristīgā mācība ir „sagatavošanās klase” svētdienas skolai draudzē. Jā, pat kādā nozīmē, svētdienas „skola” nav tas labākais vārds, kas izsaka to, kas tā ir un kas tajā notiek. Jo, tā savā būtībā nav tik daudz „skola”, bet bērna dzīve forma un saturs draudzē ar to piebildi, ka bērns ir cilvēks, kuram daudz kas jāmācās, jāizprot, jāiegūst, kura dzīvē mācīšanās ir būtiska dzīves daļa. Un, tāpēc arī bērna dzīves forma un saturs draudzē ir „skola”. Tā ir skola, kurā caur konkrētas draudzes pieredzi bērns mācās būt attiecībās ar Dievu.

Tieši tas, vai draudzē pastāv un attīstās svētdienas skola, ir draudzes rītdienas pastāvēšanas garants. Laikmetā, kad rietumu sabiedrībā (tā ir arī mūsējā!) daudzas draudzes pie mums un ārpus mūsu robežām nonāk situācijās, kur to eksistence tiek apdraudēta cilvēku intereses un klātbūtnes trūkuma dēļ, tieši svētdienas skolas darbs kļūst par vienu no vissvarīgākajiem (ja ne pašu svarīgāko) draudzes uzdevumu. Jo jautājums ir ļoti nopietns – vai draudze novecos un mirs līdz ar mums, vai arī tajā turpinās darboties un dzīvot mūsu bērni. Tik vienkārši.

 

Linards Rozentāls, mācītājs