izdrukāt 

    Mūsu baznīca neatrodas Nīcas centrā, bet kādu kilometru tālāk, tādēļ mazākajiem bērniem nav viegli īpaši ziemas laikā, ja kāds neatved, nokļūt līdz baznīcai.

    Kā jau daudz kur citur, neatkarīgās Latvijas atjaunošanas sākuma gados bērnu svētdienas skolā ir bijuši visvairāk. Vēlāk to skaits kļuvis mazāks, bet tomēr katru gadu situācija ir atšķirīga. Mainās skolnieku skaits, bērnu vecuma grupas, mainās arī skolotāji. Tā sanācis, ka meitenes, skolotājas, kas šajā svētdienskolā strādājušas, ar laiku pārcēlušās uz lielākām pilsētām strādāt, mācīties, bet tomēr vietā nākušas citas.

    Mēs nākam kopā katru svētdienu plkst. 11.00. Nodarbības parasti ir divas stundas. Sākumā ir teorētiskā daļa, tad kas praktisks padarāms, kāda dziesma mācāma. Pēc tam sēžam pie galda, dzeram siltu tēju, uzēdam kādu cepumu, runājamies. Protams, arī spēlējam spēles. Tā kā telpa ziemā nav visai silta, sasildāmies spēlējot kādas spēles, dziedot dziesmiņas ar kustībām

    Šajā mācību gadā pēc saraksta ir kādi 20 bērni. Pašlaik esam trīs skolotājas. Šogad aktīvi darbojas skolotāja Zita, pagājušā gada beigās mums pievienojās skolotāja Solvita. Abām ļoti patīk darboties ar bērniem, netrūkst dažādu ideju. Stundas vadīšanā mēģinām, cik tas iespējams, piedalīties visas. Ir tāda kā neoficiāla ”darba dalīšana”- kura vairāk ko pastāstīs, kura mācīs dziesmas, rotaļas, kura vadīs kāda praktiska darbiņa gatavošanu. Par lielākiem pasākumiem, kā tos rīkot, domājam visi kopā.

    Pārsvarā strādājam pēc jaunajām programmiņām, bet ne tikai. Bērni ir aktīvi, labprāt lasa, lūdz, ir atklāti, vēlas darboties. Ja kas nav skaidrs, jautā, kā arī paši iesaka ko un kā darīt.

    Lielākais pasākums, protams, mums bija Ziemassvētku pasākums. 
    Ziemassvētkus svinējām kopā ar bērnu vecākiem, brāļiem, māsām. Mācījāmies ludziņu, ar kuru viesojāmies arī kaimiņpagasta baznīcā. Bērniem ļoti patīk dziedāt. Kamēr kaimiņpagasta dievnamā gaidījām uz sākumu, meitenes pašas sanāca bariņā, pašas atrada vārdus, „sakomponēja” melodiju, samēģināja un nodziedāja arī. Pat diriģente dziedātājām netrūka.

    Kopīgi arī domājām, kā mēs varam piedalīties svētdienskolas konkursā „Mana dzimšanas dienas dāvana Jēzum”. Domājām kādu laiciņu, spriedām, bet galu galā palikām pie Lauras idejas- konkursam veidot lielu torti (mākslīgu). Jo kas tā par dzimšanas dienu, kurā nav tortes. Ideja bija, tad nu vajadzēja domāt, kā to realizēt, uztaisījām arī, nosūtījām, bet diemžēl, Rīga tālu, nesanāca pašiem piedalīties pasākumā.

    Nesen kopīgi svinējām Valentīndienu- svētā Valentīna piemiņas dienu. Sākumā bija īss svētbrīdis baznīcā, lasījums, dziesma, bērnu lūgšana.. Arī runājam, kas tad bija svētais Valentīns, kāda bija viņa dzīve un kalpošana. Vēlāk praktiskajā darbā izveidojām Valentīndienas vainadziņu- veidotu no daudzām sirsniņām, uzlīmētām uz kartona pamata- apļa. Nu jau esam sākuši runāt, kā svinēsim Lieldienas, mācāmies dziesmas.

    Pagājušo reizi rakstījām, kas kuram visvairāk patīk svētdienskolā. Baibai patīk dziedāt, spēlēt spēles, patīk svētdienskolas bērni un skolotāji. Aijai- zīmēt, pēc tam pie siltas tējas ko garšīgu uzēst. Laurai, Madarai, Arinai, Aletai- praktiskie darbiņi- zīmēt, līmēt, kā arī dziedāt. Mikus pašlaik mūsu vienīgais puisis, nopietns un prātīgs, sācis nākt svētdienskolā jau pavisam maziņš, vēl ratiņos sēžot, saka, ka visvairāk viņam, patīk zīmēt.

    Un vēl beigās kāds novēlējums visai svētdienskolu saimei no Laumas- Vēlējums svētdienskolām pastāvēt un ne tikai, arī kļūt skaitliski lielākām. Pavasarīgs sveiciens visiem no skolotājas Zitas- Lai pavasarī, tā kā mostas daba, mostos cilvēku sirdīs mīlestība vienam pret otru.